DAP
LV  
  EN  
Google | iekšējais
  Drukāt

Jaunumi


2014-12-11
Traucējumu loma meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā

Meža dzīves cikls un tā attīstības procesi norit daudz ilgāk par cilvēka mūžu. Tradicionāli mežu aizsardzība balstījusies uz saimnieciskās darbības aizliegumiem un dabisko procesu netraucētu norisi. Tomēr pēdējās demistgadēs veiktie pētijumi gan pasaulē, gan Latvijā liecina, ka šī pieeja nespēj novērst bioloģiski vērtīgo teritoriju samazināšanās un reto sugu izzušanas tendenci.
 
Lai iepazīstinātu plašāku meža nozares speciālistu loku ar jautājumiem par meža ekosistēmas ekoloģiskajiem aspektiem, dabiskajiem traucējumiem un to atdarināšanas lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE+ projekts NAT-PROGRAMME un FOR-REST Rīgā 2014.gada 4.decembrī organizēja informatīvu semināru „Traucējumu loma meža attīstībā”.
 
Pēdējās desmitgadēs būtiski uzlabojies pētniecisko zināšanu līmenis par cēloņiem, kas samazina bioloģisko daudzveidību, kā arī par apsaimniekošanu, kas apturētu šo procesu. Iespējamas situācijas, kurās nepieciešama cilvēka aktīva darbība, lai veidotu mežaudzes struktūru vai imitētu dabiskos traucējumus, kuru rezultātā radušies elementi kalpotu kā dzīvotne retām un aizsargājamām sugām, kā arī kopumā nodrošinātu aizsargājamā biotopa ilgstošu pastāvēšanu.
 
Latvijā aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošana veikta ļoti nelielās platībās, un praktiski pilnībā iztrūkst ilgstoši zinātniski pētījumi šajā jomā. Tāpēc svarīgi izzināt citu valstu pieredzi. Starptautiskā mērogā viens no meža biotopu apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas paņēmieniem ir dabisko traucējumu imitācija (natural disturbance emulation). Visvairāk pētīti un izzināti ir boreālie meži un vislielāka pieredze šajā jomā uzkrāta Somijā.  Viens no šiem virzieniem ir kontrolētās dedzināšanas pasākumi.  Tos ļoti plaši izmanto dabas aizsardzībā, nodrošinot daudzveidīgu mežaudžu struktūru un bioloģiskajai daudzveidībai būtiskus meža elementus, īpaši apdegušu lielu dimensiju mirušo koksni, kas ir vienīgā dzīvotne daudzām retām sugām.
 
No Hāmes universitātes Somijā seminārā piedalījās Henriks Lindbergs, kurš stāstīja par uguns izmantošanu dabas aizsardzībā un mežsaimniecībā. Arī Somijā ne vienmēr sabiedrība saprot - kāpēc jāpielieto kontrolētā dedzināšana, bet pēc tikšanās un sarunām ne reti atklājas, ka protests nav jau pret pašu pasākumu, bet gan slēpjas citur, kā, piemēram, ierobežojumiem medīt, būvēt, u.c., līdzīgi kā Latvijā. Tomēr šai ekoloģiskajai metodei ir nopietns politisks atbalsts. Pasākumi tiek atbalstīti ar Agrovides atbalsta maksājumiem un ir ietverti kā prasība mežu sertifikācijā.
 
Latvijas Universitātes Profesors Guntis Brūmelis iepazīstināja ar meža dabisko traucējumu ekoloģiju, to imitāciju un apsaimniekošanas pieredzi Latvijā. Tka uzsvērts - kailcirtes nevar uzskatīt par līdzvērtīgām dabiskajam traucējumam, sevišķi ugunsgrēkam, neveidojas apdegusi mirusi koksne un netiek skarta, nodedzināta biezā zemsedze un sūnu slānis.
 
Jānis Donis no Latvijas mežzinātnes institūta „Silava” bija apkopojis informāciju par meža ugunsgrēkiem Latvijā.
 
Viens no galvenajiem dabisko traucējumu rezultātiem ir dabiskās struktūras, t.sk. mirusī koksne. Par tās nozīmi bezmugurkaulniekiem stāstīja Kristaps Vilks no Latvijas Universitātes.
 
Par Nacionālo bruņoto spēku pieredzi virsāju biotopu atjaunošanā ar kontrolētās dedzināšanas palīdzību aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži” stāstīja šajā teritorijā īstenoto divu LIFE projektu pārstāves.
 
Plašāks ieskats semināra prezentācijās >>>
 
Sandra Ikauniece
Projekta NAT-PROGRAMME
Meža biotopu grupas vadītāja







DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris