DAP
LV  
  EN  
Google | iekšējais
  Drukāt

Jaunumi


2014-08-01
Noslēgusies otra informatīvā sanāksme par kontrolēto dedzināšanu
 
Trešdien, 30. jūlijā Auciemā, Raiskuma pagasta tautas namā, norisinājās otrā informatīvā sanāksme par kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanu Dabas aizsardzības pārvaldes pārvaldtītajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā Pārgaujas novada Raiskuma pagastā. Sanāksmi apmeklēja vairāk kā 50 cilvēki – gan iepriekšējās sanāksmes dalībnieki, gan jauni dalībnieki.
 
 
Klātesošiem bija iespēja plašāk uzzināt par kontrolēto atklāto virsāju dedzināšanu Ādažu poligonā. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Vides speciāliste Ieva Mārdega stāstīja, ka kontrolētā dedzināšana klajas ainavas saglabāšanai, virsāju platību aizsargāšanai no aizaugšanas ar kokiem, ilgtermiņā ir nepieciešama tik pat lielā mērā, kā sausajiem priežu mežiem, jo abas šīs ekosistēmas ir spējīgas ilgtermiņā pastāvēt tikai nabadzīgos augsnes apstākļos.
 
Kristīne Kampuse iepazīstināja ar īsu prezentāciju par Latvijas valsts mežu, Valsts mežu dienesta un Östra Götaland Reģionālās meža pārvaldes (Zviedrija) sadarbības projekta “Dabisko meža biotopu apsaimniekošana Latvijā” ietvaros notikušo kontrolēto zemsedzes dedzināšanu pie Taurkalnes, Vecumnieku novadā. 2005. gadā Taurkalnes mežos Latvijas valsts mežu pārvaldībā esošā meža nogabalā 1 ha apjomā tika veikta zemsedzes kontrolēta dedzināšana. Īstenoto pasākumu mērķis bija pārbaudīt metodi eglīšu paaugas mazināšanai priežu mežā. Iegūtie rezultāti liecina par to, ka teritorijā, kurā tika īstenota zemsedzes dedzināšana, pēc 9 gadiem eglīšu paauga atjaunojas ievērojami mazākos apjomos, kā pārējos divos kontrollaukumos, kuros šī metode netika izmantota.
 
Sanāksmē izskanēja arī 23. jūlijā prezentētā informācija par projektu, kontrolētās dedzināšanas metodi un vietas izvēles pamatojums.
 
Sanāksmes otrajā daļā ar prezentācijām un uzrunām par un pret kontrolēto zemsedzes dedzināšanu uzstājās vairāki sanāksmes dalībnieki. Biežāk uzdotie jautājumi bija par vietas izvēli, projekta ietvaros izstrādāto Ilgtermiņa boreālo mežu apsaimniekošanas programmu un par iespēju pētījumus veikt teritorijās, kuras nekontrolēti izdeg katru gadu.
 
Projekta meža biotopu eksperts Viesturs Lārmanis skaidroja, ka šī dabas lieguma zona ir piemērotākā teritorija kontrolētai meža zemsedzes dedzināšanai Gaujas nacionālajā parkā. Teritorijā ir vairākas vecu vai dabīgu boreālu mežu platības, kuras atrodas starp jaunākām, stādītām priežu audzēm. Veicot zemsedzes dedzināšanu tieši šajās stādītājās audzēs, tiek nodrošināta plašāka vienlaidus telpa sugām, kuras ir atkarīgas no sausiem priežu mežiem. Tiek nodrošināta dzīves vide uguni mīlošajām sugām, kā arī dažādots audzes vecums, radīti atvērumi, kuros attīstīties jaunajām priedītēm, nodrošināta audzes pastāvēšana ilgtermiņā un tās spēja pašatjaunoties, neiejaucoties cilvēkam. Būtiski atgādināt, ka kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas rezultātā pamatā tiks nodedzināta augsnes virskārta, atstājot priežu silā augošās priedes neskartas.
 
LU Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociētais profesors Jānis Priednieks noraidīja iedzīvotāju bažas par nekontrolētu kaitēkļu izplatību deguma vietās. Degumos gan Slīteres nacionālajā parkā, gan Ķemeru nacionālajā parkā Bioloģijas fakultātes mācībspēks un studenti veicot pētījumus nav konstatējuši nekontrolētu kaitēkļu izplatību ārpus deguma teritorijām un tajās. Vietās, kurās novērota augsta kukaiņu koncentrācija, pulcējas arī putni, it sevišķi dzeņi.
 
J. Priednieks arī skaidroja daudzreiz sanāksmēs izskanējušo apgalvojumu par ugunsgrēku biežumu mežos un iespēju veikt pētījumus tur. Visbiežāk šie ugunsgrēki izceļas saimnieciskajos mežos, kuros tiek likvidētas meža ugunsgrēku sekas, izņemta mirusī koksne, labākajā gadījumā atstājot bioloģiskos kokus. Kā arī teritorijās pirms deguma nav notikusi priekšizpēte, kas neļauj jebkādā veidā analizēt konstatētos rezultātus. Profesors arī uzsvēra, ka projektā īstenotā aktivitāte nav eksperiments. Eiropas vadošie meža zinātnieki, ekologi un biologi ir plaši pētījuši uguns ietekmi uz mežu un izmanto metodi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ka vienkāršāko biotopa apsaimniekošanas metodi. Daudz ko iespējams modelēt un imitēt, bet labākas metodes, kā uzturēt un aizsargāt siliem raksturīgo ekosistēmu, tai skaitā balto ķērpju klāju, nepastāv.
 
Joprojām neizpratni sabiedrībā rada arī projekta ietvaros izstrādātās Ilgtermiņa boreālo mežu apsaimniekošanas programmā iekļautās apsaimniekojamās platības. Sanāksmes laikā atkārtoti tika skaidrots, ka projekts „Mežu biotopu atjaunošana Gaujas nacionālā parkā” noslēdzas 2015.gada augustā. Projekta ietvaros paredzēts kontrolēti dedzināt meža zemsedzi - uz zemes esošās sūnas 1,5 un 1, 3 ha nogabalos. Ilgtermiņa apsaimniekošanas programmas nosaukums vēsta par to, ka šai programmai ir jāparedz ilgtermiņa apsaimniekošanas pasākumi. Īstenot vai neīstenot šos pasākumus ir Dabas aizsardzības pārvaldes, kā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldnieka, kompetence un atbildība.
 
Iedzīvotāji pauda bažas par to, ka pēc projekta noslēguma atbildību par paveiktajiem pasākumiem neviens vairs neuzņemsies. Dabas aizsardzības pārvalde ir projekta īstenotāja. Projekta ieviešana notiek Dabas aizsardzības pārvaldes apsaimniekojamajos mežos, līdz ar to Pārvalde arī uzņemas pilnu atbildību par dabas liegumā īstenotajiem pasākumiem un to ietekmi uz apkārt esošajiem mežiem ne tikai šodien, bet arī nākotnē.
 
Atgādinām, ka projekts tiek īstenots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piederošā mežā, dabas lieguma zonā. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu dabas liegums ir cilvēka darbības mazpārveidota vai dažādā pakāpē pārveidota dabas teritorija, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Teritorijas apsaimniekošana tiek īstenota, ievērojot ekoloģijas nevis mežsaimniecības zinātnes pamatprincipus, pielietojot jaunākās, zinātniski pamatotās biotopu apsaimniekošanas metodes, jo teritorijā ir ierobežota vai aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.
 
 
 

Kristīne Kampuse
Projekta "Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā" koordinatore

Rita Jakovļeva
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Dabas uzraudzības un izglītības departaments
Dabas aizsardzības pārvalde






DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris