DAP
LV  
  EN  
Google | iekšējais
  Drukāt

Jaunumi


2014-08-06
Šogad kontrolētā zemsedzes dedzināšana Gaujas nacionālajā parkā netiks veikta
 
4.augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa tikšanās laikā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu pieņemts lēmums projektā „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” šogad kontrolēto zemsedzes dedzināšanas aktivitāti neveikt.
 
Lēmums pieņemts, ņemot vērā sabiedrības satraukumu un neizpratni attiecībā uz šo plānoto aktivitāti. Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas pasākumu veikšana Gaujas nacionālajā parkā varētu tikt veikta pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka sabiedrības atbalsta iegūšanas šajā jautājumā.
 
Vizītes laikā ministrs ar DAP vadītāju vienojās par aktivitātēm, kas būtu jāveic turpmāk – jāturpina mērķtiecīgs sabiedrības izglītošanas darbs, kā arī jāveicina dažādu jomu zinātnieku savstarpējas diskusijas un viedokļu apmaiņa. Jāatgādina, ka attiecībā uz kontrolētās zemsedzes dedzināšanas jautājumu starp ekoloģijas un mežsaimniecības nozarēm šobrīd nav rasts kopsaucējs, jo abu nozaru eksperti pārstāv atšķirīgu viedokli.
 
Projekta „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” komanda turpinās īstenot citas projektā paredzētās aktivitātes. Tāpat tiks turpināts darbs pie kontrolētās meža dedzināšanas jautājuma skaidrošanas dažādām mērķauditorijām – pašvaldību, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrībai. Aicinām arī visas vides sektora nevalstiskās organizācijas turpināt sabiedrības izglītošanu šajā jautājumā.
 
Papildus informācija
 
Dabas aizsardzības pārvalde ir iestāde, kas atbildīga par dabas aizsardzību un dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijas un Eiropas mēroga īpaši aizsargājamos biotopos, tostarp arī par Gaujas nacionālā parka dabas vērtību saglabāšanu. Lai veiktu šos iestādes atbildībā esošos uzdevumus, tiek īstenoti dažādi projekti, kuros kā partneri tiek piesaistīti vadošie pētnieki un eksperti.
 
Projektā „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” piesaistītais partneris ir Latvijas Dabas fonds, kura vadībā izstrādāta projekta Ilgtermiņa aizsardzības un apsaimniekošanas programma Gaujas nacionālā parka meža biotopu apsaimniekošanai un kā viena no piemērotākajām metodēm priežu sila apsaimniekošanai noteikta kontrolētā zemsedzes dedzināšana.
 
Atgādinām, ka kontrolēto meža zemsedzes dedzināšanu projekta „Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” ietvaros šogad bija paredzēts īstenot 1,5 un 1,3 ha apjomā. Kontrolētā meža zemsedzes dedzināšana tiktu īstenota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piederošā mežā, dabas lieguma zonā. Būtiski norādīt, ka dabas lieguma zonās, kurās saimnieciskā darbība ir ierobežota vai aizliegta, mežu apsaimniekošana jāskata tieši no ekoloģijas nevis mežsaimniecībasviedokļa, jo šādas zonas veltītas tieši dabas aizsardzības mērķiem.
 
Kontrolētā zemsedzes dedzināšana ir ar atbildīgajām valsts iestādēm saskaņota, ugunsdrošības speciālistu un ekologu īstenota un rūpīgi uzraudzīta aktivitāte.
 
Šāda apsaimniekošanas metode nav neparasta un eksperimentāla – ar kontrolētās dedzināšanas metodi Skandināvijā (Somijā un Zviedrijā) jau 20 gadus veic atsevišķu meža nogabalu apsaimniekošanu. Par uguns nozīmi biotopa atjaunošanā ekoloģijas studiju priekšmeta ietvaros tiek mācīts arī LU Bioloģijas fakultātē. Tāpat kopš 2009. gada kontrolētā dedzināšana tiek veikta arī tepat Latvijā – Ādažu poligonā. Metodes efektivitāte ir zinātniski pierādīta – pēc dedzināšanas pasākumu veikšanas konkrētajā meža nogabalā ievērojami uzlabojas bioloģiskā daudzveidība.
 
Projekta ietvaros dabas lieguma zonā bija plānots kontrolēti dedzināt tikai meža zemsedzi, nevis visu mežu, kā tas bieži publiskajā telpā tika pārprasts. Šāda zemsedzes dedzināšana tiek uzskatīta par priežu sila „tīrītāju” – priežu sils tiek attīrīts no biezās sūnu kārtas. Tādā veidā konkrētais meža tips tiek saglabāts un pasargāts no aizaugšanas, nodrošinot šāda veida meža pastāvēšanu arī nākamajām paaudzēm.
 
Svarīgi izcelt, ka priežu silā pamatā augošās priedes ir pielāgojušās ugunij, to miza kalpo kā vairogs, kas aizsargā koku no uguns, līdz ar to pēc dedzināšanas metodes pielietošanas tās lielākoties paliek neskartas.
 
Dedzināšanas metode nodrošina to, ka dzīvnieki nav iesprostoti liesmās no visām pusēm. Savukārt, dažādi kukaiņi, tostarp skudras, uzturas ne tikai sūnās un uz kokiem, bet arī zem zemes. Zemes slāni dedzināšana neskar.
 
 

Rita Jakovļeva
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja






DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris