DAP
LV  
  EN  
Google | iekšējais
  Drukāt

Jaunumi


2014-07-01
Dabai ir vajadzīga arī uguns!
 
Foto: Ē.Kļaviņa
 
Dabas nav iedomājama bez uguns klātbūtnes. Vērts atzīmēt, ka bez postošās ietekmes tai ir arī pozitīva un ļoti būtiska nozīme. Dabiskos apstākļos ar minimālu cilvēku ietekmi augušos skuju koku mežos augu un dzīvnieku sugu dažādība veidojusies periodisku ugunsgrēku rezultātā. Mūsdienās šī dabiskā traucējuma ietekme mežos ir stipri ierobežota. Tāpēc tajos sugu daudzveidība ir kļuvusi nabadzīgāka. Nenoliedzami, nekontrolētai un patvaļīgai rīcībai ar uguni, lielākoties ir postošas sekas un to nedrīkst pieļaut. Bet veicot regulētas dedzināšanas pasākumus nelielās platībās ieguvums ir gan dabai, gan cilvēkiem. Citur pasaulē šajā jomā uzkrāta gana liela pieredze. Šogad Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Savienības LIFE programmas projektu For-rest un NAT-Pprogramme ietvaros plāno šo apsaimniekošanas praksi pārbaudīt Latvijā dažās aizsargājamās dabas teritorijās apmēram 3 ha kopējā platībā.
 
Uguns loma cilvēces pirmssākumos
Krietnu laiku vēl pirms cilvēka pastāvēšanas ugunij dabā ir bijusi ļoti būtiska nozīme. Tā piemēram, periodiska uguns klātbūtne ir dabisks process stepēs un savannās, kur pastāv dažādi zālāji, dabiska parādība ir bijuši un joprojām ir mežu ugunsgrēki.
 
Ir liecības, ka līdz ar cilvēces rašanos, uguns bijusi viens no pirmajiem instrumentiem jeb paņēmieniem, ko pirmatnējais cilvēks izmantojis, lai iekoptu sev lopu ganību vietas vai kultivētu dažādas augu kultūras. Ar uguns palīdzību atbrīvota meža zeme no kokiem un sagatavota labības sēšanai. Arī Eiropas mežu zonā uguns ir bijusi neatņemams dabas izmantošanas un apsaimniekošanas līdzeklis cilvēku rokās kopš viņu ienākšanas. Latvijā uguns kā apsaimniekošanas līdzeklis regulāri izmantota vismaz jau kopš līdumu zemkopības rašanās, taču cilvēku atmiņas ir maz saglabājušas stāstus par uguns izmantošanu mežu apsaimniekošanā.
 
No uguns atkarīgās dzīvotnes un sugas
 Dabā pastāv ekosistēmas un sugas, kas atkarīgas no uguns ietekmes, bet kuras mūsdienās lielākoties pieskaitāmas pie izzūdošām un apdraudētām. Tā piemēram, arī Latvijā sastopamais meža tips – grīnis, veidojies dedzināšanas un noganīšanas rezultātā. Grīņu mežu simbols, ļoti reti sastopamais augs – grīņu sārtene lielā mērā atkarīga no degšanas radītajiem apstākļiem.
 
Grīnis aizaudzis ar zilgano molīniju. 1990 tie gadi.
 
Dabīgi nodedzis grīnis ar izdegušiem zilganās molīnijas ceriem, kas ļāva atjaunoties grīņu sārtenei.
 
Grīņu mežu simbols, ļoti reti sastopamais augs – grīņu sārtene lielā mērā atkarīga no degšanas radītajiem apstākļiem. Foto: Ē.Kļaviņa
 
Arī Latvijā tikpat kā izzudušo putnu sugu – zaļo vārnu vismaz daļēji var saukt par „uguns putnu”. Dzīvesvieta, kur tā Latvijā vēl sastopama un kas acīmredzami norāda arī tai vispiemērotākos apstākļus, ir Garkalnes meža degumu apkārtne.
 
Iespējams, spilgtākais augu valsts piemērs ir Bohēmijas gandrene, kas izplatās meža degumos otrajā vai trešajā gadā pēc ugunsgrēka, jo sēklu dīgšanai ir nepieciešama noteikta uzkarsēšana līdz temperatūrai, kādu dabiskos apstākļos mūsu klimatiskā joslā grūti sasniegt.
 
 
Taču degumi ir nozīmīgi ne tikai augu sugām. Tā, piemēram, degumu krāšņvabole savu mītni rod tieši zem degušas priežu mizas.
 
Regulētā dedzināšana un tās pozitīvā ietekme
Daudzviet pasaulē, piemēram, Skandināvijas valstīs kontrolētā jeb regulētā dedzināšana - cilvēku izraisīta un kontrolēts process noteiktā teritorijā, kas ir saskaņots ar atbildīgajām institūcijām un kura laikā tiek veikti visi nepieciešamie drošības pasākumitiek - plaši izmantota īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanā bioloģiskās daudzveidības atjaunošanas un uzturēšanas nolūkos. Sadegot biezajam sūnu slānim un apdegot koku stumbriem, izveidojas retām sugām nepieciešamie apstākļi un palielinās dažādu sugu daudzums.
 
Fotogalerija >>> Somijas meža biotopu apsaimniekošanas pieredze
 
Arī Latvijā kopš 2009. gada Ādažu militārajā poligonā kā virsāju apsaimniekošanas metodi izmanto tieši regulēto dedzināšanu.
 
 
Veicot regulēto dedzināšanu, nepieciešams ievērot daudzus un dažādus nosacījumus. Piemēram, jāizvēlas piemērots dedzināšanas laiks un biežums, šādi dedzināšanas pasākumi veicami tikai zinātnieku un ekspertu vadībā un kontrolē, iepriekš veicot rūpīgu izpēti par uguns ietekmi uz konkrēto apgabalu.
 
Drīzumā informēsim sīkāk par uguns nozīmi dažādu dabas objektu uzturēšanā un Latvijā īstenojamajiem Eiropas Savienības LIFE+ programmas projektiem For-rest un NAT-Pprogramme, kur kā atsevišķu mežu tipu apsaminiekošanas pasākums plānota regulētā dezināšana. 
 
Andris Soms
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieks





DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris