DAP
LV  
  EN  
Google | iekšējais
  Drukāt

Jaunumi


2014-04-23
Latvijā viesojas meža nozares eksperti no Somijas
 
 
Laikā no 14.-17. aprīlim Latvijā viesojās Somijas Metsähallitus Dabas mantojuma dienesta darbinieki Helēna Lundena (Helena Lundén), Rauli Perkio (Rauli Perkiö), un Hāmes universitātes pasniedzējs Henriks Lindbergs (Henrik Lindberg). Pasākuma mērķis bija iepazīstināt Somijas pārstāvjus ar Latvijas purvu hidroloģiskā režīma atjaunošanas un kontrolētās mežu dedzināšanas pieredzi un iecerēm, kā arī iegūt somu, kā pieredzējušu ekspertu, viedokli par šo aktivitāšu īstenošanu.
 
Būtiskākā vizītes daļa tika veltīta kontrolētās meža dedzināšanas jautājumu apspriešanai. Mūsdienās domājot par uguni, bieži vien prātā nāk tādi vārdi, kā bīstami, postoši, tomēr uguns ir arī gaisma, siltums un drošība. Sausos priežu mežos ugunsgrēku un kontrolētas dedzināšanas esamība garantē gaišu un skraju apstākļu uzturēšanu. Šādi apstākļi izzūd, jo meža zemsedzi pārņem bieza zaļo sūnu kārta, krūmāji un eglītes, padarot to ēnainu. Saulainus apstākļus mīlošā flora un fauna tāpēc šajos mežos samazinās. Ugunsgrēks ir dabisks sauso priežu mežu traucēklis. Tas palīdz mežam „attīrīties” no biezās zaļo sūnu kārtas, lēnu augošiem krūmiem, eglītēm, kaitīgajiem kukaiņiem un sugām. Nodegot sūnu, lapu un sabirušo zaru kārtai, atsedzas smilšainais segums, un to atgūst sauli mīlošas sugas. Sadegušais materiāls tām kalpo kā barības vielas, apdeguši koki un kritalas ir mājvieta kukaiņu, sūnu, ķērpju un sēņu sugām. Savukārt, kukaiņu esamība labvēlīgi ietekmē putnu populāciju.
 
 
Latvijā ir meži, kuros kontrolēta dedzināšana ir izvēlēta kā apsaimniekošanas veids, lai padarītu šos mežus saulainākus un skrajākus, kā arī dažādotu mežu vecumu, lai tie spētu pastāvēt ilgtermiņā. Meža kontrolētā dedzināšana ir pasākums, kuru veicot, jārēķinās ar vēja ātrumu, mitruma līmeni gaisā un citiem faktoriem. Uzmanība jāpievērš tam, cik bieza un sausa ir augsni sedzošā sūnu un ķērpju kārta. Svarīgi, lai tā nodegtu līdz zemes smilšainajam slānim, nevis apdegtu tikai tās virskārta. Somi norādīja, ka lielu daļu dedzināšanas aktivitātes viņi veic naktīs, kad gaisa mitruma līmenis ir paaugstināts un ir labāk redzama liesma, kas ļauj veiksmīgāk kontrolēt uguns izplatību. Par degmateriālu kalpo nocirstās un sagāztās egles un priežu vainagi, kas atstāti zemē pēc lielāko koku nociršanas un aizvākšanas. Meža retināšanas pasākumi tiek veikti gadījumā, ja koku stāvs ir pārāk biezs. Tad vērtīgākie koki tiek izcirti un pārdoti, savukārt atlikusī daļa atstāta zemē kā kritalas. Uguns kontrolei svarīgas ir arī ugunsdrošības joslas, dabiskais meža reljefs. Par ugunsdrošības joslām kalpo arī daudzie meža ceļi, kas savulaik ir kalpojuši saimniecisko vajadzību īstenošanai.
 
 
 Meža silpurene (Pulsatilla patens (L.) Mill.). Foto: K.Kampuse
 
Divu dienu laikā Gaujas un Rāznas nacionālajos parkos, kā arī citviet Latvijā tika aplūkotas un apspriestas mežu un purvu teritorijas, kurās notikuši vai tiks organizēti kontrolētās dedzināšanas un dabiska mitruma režīma atjaunošanas pasākumi. Pasākums no Latvijas puses bija plaši apmeklēts. Pasākumā piedalījās projekta „FOR-REST” sadarbības partneri no Vides risinājumu institūta, Latvijas dabas fonda un Elm media, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes un Latgales reģionālo administrāciju darbinieki, pārstāvji no LIFE+ projektiem „Putni Ādažos” un „NAT-PROGRAMME”, kā arī darbinieki no Valsts meža dienesta. Iegūtā pieredze viennozīmīgi ir vērtējama kā noderīga, sniedzot iespēju izvērtēt Latvijā izvēlēto teritoriju piemērotību iepriekš minēto apsaimniekošanas pasākumu īstenošana.
 

Kristīne Kampuse
Projekta „FOR-REST” koordinatore

 
Fotogalerija
 
*Brauciens tiek īstenots Dabas aizsardzības pārvaldes un Metsähallitus Dabas mantojuma dienesta (Somija) dabas aizsardzības sadarbības ietvaros.
                   





DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris