DAP
LV  
  EN  
Google | iekšējais
  Drukāt

Jaunumi


2014-02-14
Notikusi otrā sanāksme ar tehniskā projekta izstrādātāju

Atbilstoši līguma nosacījumiem līdz 2014.gada janvārim SIA „Nāra” uzdevums bija izstrādāt projekta skici dabiskā mitruma līmeņa atjaunošanai Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā - Gulbju salas purvs. Partneri un Guntis Zaķis no SIA „Nāra” tikās Siguldā, lai pārrunātu liegumā esošo grāvju sprostošanas shēmu un vienotos par sasniedzamo optimālo mitruma līmeni teritorijā attiecībā pret tehniski iespējamo.
 
Sanāksmes gaitā tika apspriestas grāvju dambēšanas ietekmes zonas un aizsprostu būvniecības principi gruntsūdens līmeņa pacelšanai un grāvju susinošās ietekmes mazināšanai. Klātesošie tika iepazīstināti ar iedzīvotāju aptaujas kopsavilkumu, kurā bija apkopota informācija par teritorijām, kuru mitruma līmeņa paaugstināšana visvairāk uztrauc privātīpašniekus.   
 
Guntis Zaķis prezentēja izstrādāto skici un kopīgi tika apspriests rīcības plāns saistībā ar teritorijā esošajiem grāvjiem. Galvenais novadgrāvis, kas atrodas lieguma R pusē, uzņem ievērojamu daudzumu ūdens no meliorācijas sistēmām, līdz ar to projekta aktivitātes šo grāvi nedrīkst skart. Tāpat netiks ietekmēts arī galvenais novadgrāvis teritorijas Z pusē, kas uzņem meliorācijas sistēmas ūdeņus un aizvada tos uz Lenčupīti.
 
Lieguma teritorijā esošajiem susinātājgrāvjiem nav liels sateces baseins. Tie uzņem un aizvada nokrišņu ūdeņus, līdz ar to dambējot vai aizberot šos grāvjus ūdens notece no lieguma teritorijas notiks ar citādu maksimumu un ilgumu. Vairāk ūdens tiks aizturēts teritorijā, līdz ar to samazināsies slodze uz galvenajiem novadgrāvjiem.
 
Lieguma teritorijā atrodas lielāki un mazāki ezeri. Daļu no tiem savieno grāvji, kas ir vai nu mākslīgi veidoti, vai padziļinātas un iztaisnotas dabiskās noteces. Driškina ezers un Melnezers ir lielākie lieguma ezeri, kurus savieno grāvis. Šo grāvi nebūtu ieteicams ietekmēt, jo tā ir vienīgā dabiskā notece no Driškina ezera. Jebkāda darbība šajā grāvī ietekmēs ūdens līmeni gan Driškinā, gan Melnezerā. Šajā teritorijā 20 cm no zemes virsmas ir optimālais gruntsūdeņu paaugstināšanas līmenis, kas balstoties uz teritorijas reljefa karti un ģeoloģiju neietekmēs Driškina ezeru un Melnezeru. Ūdens līmenis Melnezerā un Driškins turās vienā līmenī, līdz ar to nav iespējams tos atsevišķi ietekmēt. Mainot līmeņus, mainās arī tilpums un ņemot vērā ūdens iztvaikošanas principus, palielinot šo ezeru virsmas laukumu, to tilpums iztavikošanas rezultātā varētu samazināties, kas ir negatīvs rezultāts, kuru nevēlamies projekta ietvaros sasniegt.
 
Tika apspriesta arī grāvju dambēšanas tehniskā puse. Tur, kur būs iespējams piekļūt ar smago tehniku, grāvju dambēšanai un aizbēršanai tiks izmantots ekskavators, kur tas nebūs iespējams, tiks izmantots cilvēku darbaspēks. Grāvju pilnīga aizbēršana tiks īstenota tikai vietās, kurām ir tehniski iespējams piekļūt ar smago tehniku. Aizsprostu būvniecībā tiks izmantots uz vietas pieejamais materiāls – grunts, kūdra un kokmateriāli. Tie tiks būvēti ar 20 līdz 30 cm rezervi, paredzot materiālu sēšanos.
Grāvju susinošā ietekmes zona līdz 1.5 m dziļam grāvim ir 70 m atkarībā no teritorijas reljefa. Kūdrainā teritorijā gan susinošais, gan mitrinošais efekts norit lēnu, līdz ar to izmaiņas liegumā būs saskatāmas ilgtermiņā.
 
Diskusiju gaitā tika apsvērta doma izlīdzināt atbērtnes arī daļai nefunkcionējošo grāvju, kur tādas vēl atrodamas. Šāds apsvērums tika pamatots ar domu, ka ir gadījumi, kad šāds vizuāli nefunkcionējošs grāvis savu darbu tomēr turpina pildīt, zem biezās sūnu kārtas aizvadot ūdeni prom no purva. Tāpat aizberot grāvjus tiek panākts tīri vizuāls, nepārtrauktas ainavas efekts, jo dambējot grāvjus to vietā izveidojās ūdens līnijas, aizberot tos šādas ūdens līnijas vai nu nav, vai ir šaurākas. Tāpat uz aizbērtiem grāvjiem daudz ātrāk veidojas apaugums, nekā uz dambētiem.
 
Turpinot darbu pie tehniskā projekta izstrādes SIA „Nāra” veiks grāvju apsekošanu dabā. Pirmreizējo grāvju apsekojumus dabā un uzmērīšanu ir veicis projekta partneris Vides risinājumu institūts. Tehniskā projekta skice ir izstrādāta balstoties uz šiem uzmērījumiem un iegūtajiem attālās izpētes datiem. SIA „Nāra” apsekos teritoriju, lai atzīmētu aizsprostu vietas dabā, izveidojot orientierus, pēc kuriem vadīties būvniekam. Apsekos funkcionējošos grāvjus, lai izvērtētu aizsprostošanas metodi, kā arī konstatēs nefunkcionējošos grāvjus. Tāpat tiks izvērtētā fiziskā grāvju pieejamība, no kuras ir atkarīga to sprostošanas metode.
 
Pēc apsekojumu veikšanas paredzēta nākošā tikšanās, kuras laikā tiks analizēta jauniegūtā informācija, lai vienotos par galējo tehniskā projekta risinājumu.  
 
Fotogrāfijas no sanāksmes
Tehniskā projekta skice
 

Kristīne Kampuse
Projekta koordinatore






DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris