DAP
LV  
  EN  
Google | iekšējais
  Drukāt

Jaunumi


2014-03-03
Tikšanās ar Pārgaujas novada iedzīvotājiem
 
 
2014. gada 20. februārī viesmīlīgajās Pārgaujas novada pašvaldības telpās „Iktēs” notika projekta tikšanās ar iedzīvotājiem, lai runātu par dabiskā mitruma režīma atjaunošanu dabas lieguma zonā - Gulbju salas purvs. 
 
Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zona Gulbju salas purvs atrodas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā. Viena no teritorijas ekosistēmas sastāvdaļām ir purvainais mežs (91D0*), kurš susinātājgrāvju ietekmē zaudē biotopam raksturīgās dabas vērtības – mitrus dzīves apstākļus mīlošas vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugas, tāpēc, balstoties uz izstrādāto tehnisko projektu un apsaimniekošanas programmu, tiks dambēti un aizbērti daļa susinātājgrāvji aizkavējot vai novēršot strauju ūdens izvadīšanu no lieguma teritorijas.
 
Sanāksmes gaitā iedzīvotājiem tika sniegta vispārēja informācija par projektu, purvainā meža biotopu un teritorijā notiekošajām izpētes un monitoringa aktivitātēm. Tomēr paredzēto darbu ietekme uz lieguma teritorijai pieguļošajām privātīpašnieku zemēm bija galvenais sanāksmes mērķis. Ieskaitot projekta pārstāvjus bija ieradušies 30 cilvēki. Kā atzīst Pārgaujas novada pašvaldības priekšsēdētājs Hardijs Vents, sanāksmes organizēšana pirms projekta tehniskās dokumentācijas izstrādāšanas ir bijis atzīstams solis, atzinīgi vārdi no Rolanda Auziņa puses tika veltīti iedzīvotājiem, par ierosinājumu rīkot sanāksmi.
 
Atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem sniedza pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Dabas fonda, Vides risinājumu institūta un SIA „Nāra”. Sanāksmes vadība tika uzticēta Pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktoram Rolandam Auziņam.
 
Turpmāk tekstā ir apkopotas atbildes uz galvenajiem iedzīvotāju jautājumiem.
 
Kā purvā īstenotās projekta aktivitātes ietekmēs ūdens līmeni līdzās esošajos privātīpašumos?
Paredzētajām darbībām nebūs ne pozitīva, ne negatīva ietekme uz privātīpašumiem. Neatkarīgi no tā vai purvā īstenojam aktivitātes vai nē, ir jāņem vērā privātīpašumu meliorācijas sistēmu stāvoklis, kas nav iepriecinošs. Ņemot vērā teritorijas augstuma karti un to, ka netiks skarti galvenie novadgrāvji, teritorijas ārpus dabas lieguma ietekmētas netiks.
Ūdens daudzumu grāvjos ietekmē reljefs, nokrišņi, ģeoloģiskās uzbūves. Galvenajos novadgrāvjos, kas atrodas teritorijas ziemeļu un rietumu daļā nonāk ūdens, kura sateces baseins stiepjas līdz Ungura ezeram, un ūdens šajos grāvjos nonāks neatkarīgi no tā, kas tiek darīts dabas lieguma teritorijā. Ūdens pa šiem grāvjiem tālāk tiek aizvadīts caur Kūduma ezeru, kas ir nosusināts, lai kalpotu tieši šim mērķim.
Izmaiņas skars dabas lieguma teritorijā esošos susinātājgrāvjus. No dabas aizsardzības viedokļa daļēja grāvju dambēšana un aizbēršana veicinās nokrišņu ūdeņu aizkavēšanos teritorijā optimizējot nepieciešamo mitruma līmeni purvainā meža biotopa ilgtermiņa pastāvēšanai. Tiks labvēlīgi ietekmētas gruntsūdens svārstības teritorijā, padarot tās vienmērīgākas. No tehniskā ūdens noteces viedokļa tas nozīmē, ka pavasaros, rudeņos, lietainajā un sniegu kušanas periodā novadgrāvjos ūdens no purva teritorijas nokļūs daudz ilgākā laikā, atslogojot grāvjus.
 
Vai galvenajiem novadgrāvjiem paaugstināsies noslodze?
Galvenais novadgrāvis, pastāvot esošajai situācijai, uzņem pilnīgi visu ūdeni, līdz ar to slodze pie esošās situācijas ir augsta. Teritorijā esošo susinātājgrāvju uzdevums ir novadīt ūdeni no teritorijas uz galvenajiem novadgrāvjiem. Dambējot susinātājgrāvjus ūdens no teritorijas netiek izvadīts līdzšinējos apmēros un slodze uz novadgrāvjiem samazinās.
Grāvim lielākā problēma ir tad, ja ūdens tajā nonāk vienlaicīgi. Grāvji ir veidoti ar domu, lai tie spētu uztvert ar maksimālu jaudu strādājošu meliorācijas sistēmu un tas nozīmē, to, ka tīra sistēma ir tā, kas rada grāvim vislielāko slodzi. Tikko baseina teritorijā tiek aizturēts ūdens, dabiski vai mākslīgi, tas grāvī nonāk vēlāk, pavasara palu un nokrišņu laikā atslogojot un uzlabojot to darbību.
 
Kur paliks ūdens, kas šobrīd iztek no purva?
Pirmkārt, ūdens uzkrāsies teritorijā esošajā kūdrā. Susinātā purvā kūdra ir sausa un pildīta ar gaisu. Kad notiek ūdens pieplūdums purvam, nokrišņu veidā, tad kūdra piesūcas ar ūdeni, bet grāvja ietekmē tikpat ātri kūdra šo ūdeni zaudē. Otrkārt, ūdeni aizturēs sfagni, kas spēj uzsūkt 30-50x vairāk ūdens par savu svaru. Treškārt, daļa ūdens iztvaiko, un to uzņem koki un augi. Atlikusī daļa tāpat kā līdz šim nonāks novadgrāvjos un tiks aizvadīta no teritorijas, tikai mazākos apjomos. Bažām par to, ka purvs sasniegs maksimālo mitruma līmeni un tad notiks lūzuma punkts nav pamata, jo ūdens apmaiņas dabiskais cikls nepastājas. Atjaunojot piemērotus mitruma apstākļus, atjaunojas pareizā veģetācija, turpinot kūdras uzkrāšanas procesus.
Privātīpašnieku zemju susināšanas funkciju nodrošina galvenie novadgrāvji, un turpinās šo funkciju nodrošināt, jo tie netiks ietekmēti. Līdz šim ūdens no purva pa susinātājgrāvjiem ir izvadīts no purva teritorijas, līdz ar to novadgrāvjus noslogoja gan ūdeņi no privātajām zemēm, gan no lieguma teritorijas. Pēc darbu veikšanas aizturētais ūdens nespiedīsies uz privātīpašumiem pastiprināti. Ūdens no purva iztecēs mazāk, kā līdz šim, atslogojot novadgrāvjus un ļaujot tiem labāk uztvert meliorācijas ūdeņus no privātīpašumiem.
 
Par cik plānots paaugstināt gruntsūdens līmeni teritorijā?
Sasniedzamais gruntsūdens līmenis ir vidēji no 20-30 cm zem zemes virskārtas, līdz zemes virsai pie stipru nokrišņu daudzuma.
Grāvju ietekmē gruntsūdens līmenis svārstās atkarībā no nokrišņu daudzuma, te esot ļoti tuvu zemes virskārtai, te attālinoties, vidējo svārstoties metra robežās. Dambējot grāvjus gruntsūdens līmeņa svārstības tiek padarītas vienmērīgas, kas kopumā labvēlīgi ietekmē ne tikai purvaino mežu, bet visu purva ekosistēmu.
 
Kāpēc tika izvēlēta tieši šī teritorija projekta aktivitāšu īstenošanai?
Viens no Pārvaldes uzdevumiem ir sugu un biotopu aizsardzības statusa nodrošināšana. Izvēlētā teritorija ir dabas lieguma zona. Saskaņā ar Gaujas nacionālā parka likumu ir noteikts, ka šādā zonā nenotiek saimnieciskā darbība un tiek saglabātas un atjaunotas izzūdošas dabas vērtības. Tāpat saskaņā ar 2013.gadā publiskoto Eiropas Komisijas ziņojumu, purvaino mežu biotopa stāvoklis Latvijā ir slikts un lai to mainītu, valstij ir jāuzsāk darbs uz savām zemēm šī biotopa saglabāšanai un atjaunošanai.
 
Kāpēc monitoringa akas ierīkotas tikai teritorijas D daļā, nevis Z daļā pie vecā Valmieras ceļa?
Monitoringa akas gruntsūdens līmeņu svārstību novērošanai ir ierīkotas pat vairāk nekā šādam pētījumam nepieciešams. Visa teritorija ir vienota sistēma un hidroloģiskais režīms tajā ir puslīdz vienāds. Teritorijas Z daļā akas nav ierīkotas, jo nav sagaidāmas īpašas izmaiņas gruntsūdeņu līmeņos šajā vietā. Grāvī, kas iet gar ceļu teritorijas ziemeļu daļā, nekādas aktivitātes veikt nav paredzēts. Ūdens, kas līdz šim izkļuva no purva šajā daļā, tur tāpat arī turpmāk nonāks, tikai lēnāk un mazākos apjomos.
 
Vai aizberot grāvjus Z daļā pie vecā Valmieras ceļa, ūdens nemeklēs ceļu uz teritorijas zemāko vietu ap Kūduma ezeru?
Esošajā stāvoklī ūdens izplūst no purva pa grāvjiem, liedzot šo iespēju, daļa ūdens paliek purvā, daļa ūdens tāpat nonāk joprojām tajā paša galvenajā novadgrāvī, kas uzņēma šos ūdeņus pirms tam.
 
Vai aktivitātes ietekmēs Driškina ezeru?
Attiecībā uz Driškina ezeru, dambis, kuram būs ietekme uz to, esošajā sistēmā tiek plānots tādā augstumā, lai līmenis Driškina ezerā salīdzinot ar patreizējo netiktu mainīts. Tomēr jāņem vērā, ka ezera ir zems ūdens līmenis, kas veicina tā aizaugšanu un ūdens pa grāvi iztek no ezera.
 
Vai ir veikta teritorijas izpēte dabā?
Teritoriju ir apsekojuši Vides risinājuma institūta darbinieki, kartējot teritoriju, zīmējot un apsekojot esošo grāvju sistēmu. Teritoriju, lai noteiktu tajā esošo purvainā meža biotopu un tā izplatību ir apmeklējuši speciālisti no Latvijas Dabas fonda un Pārvaldes. Sugu uzskaitījums teritorijā būs iekļauts teritorijas apsaimniekošanas programmā, savukārt tehniskā projekta izstrādātājs tuvākajā laikā veiks apsekojumus darbā, lai izdarītu vajadzīgos mērījumus.
 
Daba ir sarežģīta un mēs nekad nezināsim kā ir pareizi tai palīdzēt, bet tas, ko mēs pilnīgi noteikti zinām, kā cilvēks ir kaut ko sabojājis un kā šo negatīvo ietekmi novērst /V.Lārmanis/.
 
Jebkādu jautājumu gadījumā iedzīvotājiem ir iespējas sazināties ar projekta koordinatori Kristīni Kampusi. 
 
Pilns sanāksmes protokols.
Fotogrāfijas no sanāksmes.





DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris