DAP
LV  
  EN  
Google | iekšējais
  Drukāt

Jaunumi


2015-07-17
Iepazīta mežu atjaunošanas pieredze Somijā
 
Gūstot vērtīgu ieskatu meža biotopu atjaunošanā, projektā FOR-REST notika sabiedrības informēšanas un pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju. Brauciens notika jūnija sākumā, laikā, kad Somijā ir piemēroti apstākļi vienam no aktuālākajiem un nozīmīgākajiem boreālo mežu apsaimniekošanas veidiem – kontrolētajai meža zemsedzes dedzināšanai.

Mērķi

Brauciena mērķis bija veicināt izpratni un zināšanas par dažādām meža biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas metodēm. Tā kā projektā FOR-REST vairākas praktisko darbu metodes jau tiek izmantotas, šis brauciens deva iespēju salīdzināt pieredzi ar Somijas kolēģiem un veicināt pārliecību par metodēm, kas Latvijā pagaidām tiek uztvertas kā inovācija, savukārt Somijā tiek izmantotas jau vairākas desmitgades.
 
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku gūtās pieredzes tālāku izplatīšanu, pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās pārstāvji no visām Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālajām struktūrvienībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts meža dienesta, kā arī no projekta partnerorganizācijām. Nozīmīga loma braucienā bija Pārgaujas novada vietējo iedzīvotāju pārstāvjiem, kuri līdz šim bija saskārušies un interesējušies par projekta FOR-REST īstenotajām aktivitātēm. Dažādo piemēru filmēšanu, kā arī dalībnieku intervijas nodrošināja projekta partneri ELM MEDIA – uzfilmētais materiāls tiks iekļauts īsfilmās, kas tiek veidotas projekta ietvaros.

Kontrolētā meža zemsedzes dedzināšana Somijā
 

Somijas boreālo mežu apsaimniekošanas un atjaunošanas piemērus brauciena dalībniekiem rādīja un skaidroja vairāki eksperti – Somijas vadošais kontrolētās dedzināšanas jautājumu eksperts Henrik Lindberg (kurš ir arī viens no pieredzes bagātākajiem šīs jomas ekspertiem Eiropā) un LIFE programmas projekta Light & Fire pārstāvji Jouni Penttinen un Pekka Vesterinen.
 
Piemēri apskatīti divās Somijas aizsargājamās dabas teritorijās. Pirmā teritorija bija Evo, kur gandrīz 2000 ha platībā jau vairākas desmitgades notiek aizsargājamo mežu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumi. Otrā teritorija bija Seitseminen nacionālais parks, kur boreālie meži tiek jau ilgāku laiku atjaunoti un apsaimniekoti.
 
Braucienā apskatīti dažādi boreālo mežu apsaimniekošanas piemēri, kā galveno metodi izmantojot kontrolēto meža zemsedzes dedzināšanu. Apskatītas gan dedzināšanai sagatavotas teritorijas, gan teritorijas, kurās dedzināšana, ar mērķi atjaunot boreālos mežus, notikusi divus līdz pat 22 gadus senā pagātnē.
 
Redzēti tādi piemēri, kur kontrolētā dedzināšana izmantota pēc komerciālos mežos veiktām kailcirtēm, lai veicinātu veiksmīgu priežu atjaunošanos – gan kultivējot, gan ļaujot atjaunoties dabiski. Tāpat redzēti piemēri, kur dedzināšana veikta mežos, kas agrāk bijuši komerciāliem mērķiem paredzēti, bet tagad ir iekļauti īpaši aizsargājamo teritoriju sastāvā. Tieši šādos mežos visbiežāk tiek veikta kontrolētā meža zemsedzes dedzināšana, lai dabiskotu mežu, t.i., ļautu dabiski atjaunoties ar tādiem kokiem kā priede, apse, bērzs, kā arī veicinātu dažādu vecumu struktūru kokaudžu veidošanos, palielinātu kritalu un kalstošu koku īpatsvaru, kā arī veidotu boreālo mežu sugām raksturīgos gaismas apstākļus. Visi šie faktori ir būtiski, lai nodrošinātu boreālo mežu un to raksturīgo sugu saglabāšanos.
 
Līdz pēdējam brīdim bija paredzēts veikt kontrolēto meža zemsedzes dedzināšanu kādā no apmeklētajām teritorijām, diemžēl dienu pirms plānotā pasākuma nolija lietus, tāpēc šo pasākumu nācās atcelt. Tomēr tika apskatītas teritorijas, kurās plānots veikt kontrolēto dedzināšanu, līdz ko būs piemēroti laikapstākļi. Redzētie sagatavošanās darbi ietver vairākus soļus. Pirmkārt, mežaudzes retināšana, lai mazinātu ugunsbīstamību. Vietām izzāģētais materiāls tiek pilnībā atstāts mežā, tā strauji palielinot mirušās koksnes daudzumu, tomēr visbiežāk kokmateriāli tiek izvesti un pārdoti, atstājot mežā vien daļu nozāģēto koku, koku galotnes un zarus. Otrkārt, kad mežā atstātie zari un koki ir izžuvuši, tiek organizēta ugunsdrošība. Ja tuvumā nav dabiskas ūdenstilpes, tiek veidoti mākslīgi dīķi, vai arī ūdens tiek sagādāts cisternās. Ap dedzināšanai plānoto platību tiek nodrošināta ūdens padeve, kā arī uzarta mineralizētā josla (vai šaurā joslā novākts apaugums), lai nepieļautu iespēju ugunij „pārmesties” uz blakus esošo mežu. Šī iemesla dēļa arī pa dedzināmās platības perimetru tiek izcirsta koku josla. Treškārt, tiek veikta kontrolētā dedzināšana, sagaidot piemērotus laikapstākļus un ievērojot pareizus principus. Ja pēdējā brīdī mainās laikapstākļi, pasākums tiek atcelts.

Nosusinātu purvu atjaunošana Somijā
 

Nosusinātu purvu un purvaino mežu atjaunošanas piemēri tika apskatīti Seitseminen nacionālajā parkā. Arī šajos piemēros bija iespēja vilkt paralēles ar līdzīgi veiktiem darbiem projekta FOR-REST ietvaros, kur veikta purvaino mežu atjaunošana Gulbju salas purvā, Gaujas nacionālajā parkā. Arī Somijā gandrīz visi purvi ir bijuši kādreiz nosusināti – galvenokārt, lai izmantotu šīs platības komerciālo mežu stādīšanai – tāpēc dabisku purvu Somijā ir ļoti nedaudz. Lai sasniegtu visā Eiropas Savienībā izvirzītos sugu un biotopu aizsardzības mērķus un novērstu šo sugu un biotopu izzušanu, jau ilgāku laiku tiek veikta purvu atjaunošana. Galvenie soļi, kas tiek ievēroti, atjaunojot purvus, ir mežaudzes retināšana un meliorācijas grāvju aizbēršana. Dalībniekiem bija ļoti interesanti un vērtīgi redzēt, ka pēc veiktajiem pasākumiem ar laiku tiešām atjaunojas purvainiem apstākļiem raksturīgas sugas.

Komunikācija ar sabiedrību
 

Diskusijās ar somu ekspertiem liela uzmanība tika pievērsta arī jautājumam par pareizu komunikāciju ar sabiedrību. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvijā dažādu veidu biotopu atjaunošana (jo sevišķi kontrolētā dedzināšana) ir salīdzinoši jauns process, kas projekta FOR-REST ieviešanas laikā ir radījis sabiedrības neizpratni un iebildumus.
 
Vēsturiskā skatījumā ir vērojamas atšķirības sabiedrības uztverē. Piemēram, Somijā jau gadsimtiem ilgi kontrolētā dedzināšana ir izmantota komerciālos mežos (pēc kailcirtēm). Šī iemesla dēļ ideja par aizsargājamo mežu atjaunošanās veicināšanu, izmantojot uguni, ir daudz vieglāk izprotama un pieņemama.
 
Somu kolēģi atzīst, ka liela nozīme ir praktiskiem rezultātiem, kas apliecina veikto atjaunošanas pasākumu pozitīvo ietekmi. Šajā ziņā Somijā liela nozīme ir bijusi arī politiskiem lēmumiem – ja atbildīgās organizācijas ir pieņēmušas lēmumu veikt konkrēta vieda mežu atjaunošanu, tad arī atbildīgā ministrija to atbalsta. Tā, pat ja daļā sabiedrības sākotnēji ir bijusi neizpratne par šīs metodes izmantošanu, jau pēc pāris sezonām var vērot pirmos rezultātus, dodot iespēju katram interesentam pārliecināties par rezultātiem.
 
Līdzīgi kā projektā FOR-REST, arī Somijā boreālo un purvaino mežu atjaunošana pārsvarā notiek uz valsts zemēm.

Parkveida pļavu apsaimniekošana Igaunijā
 

Tā kā projekts FOR-REST fokusējas ne tikai uz purvaino mežu un boreālo mežu apsaimniekošanu un atjaunošanu, bet arī uz aizsargājamās vaboles lapkoku praulgrauža apdzīvoto vietu apsaimniekošanu, tad pieredzes apmaiņas brauciena atpakaļceļā tika apskatīts viens parkveida pļavu apsaimniekošanas piemērs Igaunijā, Nedrema ciematā. Šī ir lielākā parkveida pļava Igaunijā.
 
Agrāk šajā teritorijā tradicionāli regulāri pļauts siens, tā nodrošinot parkveida ainavas veidošanos un saglabāšanos gadsimtiem ilgi. Pašreiz tiek veikta apsaimniekošana – sākotnēji izcirsts „liekais” apaugums, kas veidojies, mainoties tradicionālajai apsaimniekošanai. Un nu jau vairākus gadus kāds teritorijas vietējais iedzīvotājs ir uzņēmies teritorijas regulāru pļaušanu, saņemot par to valsts subsīdijas.

Ieguvumi

Apskatījuši purvaino mežu, boreālo mežu un lapkoku praulgrauža apdzīvoto biotopu dažādus atjaunošanas un apsaimniekošanas piemērus, brauciena dalībnieki devās mājās. Pārrunājot gūtos iespaidus, tika secināts, ka daudz vērtīgas informācijas ieguvuši visi – gan dabas eksperti, gan tie, kas ar attiecīgo tēmu iepazīstas no jauna.
 
Viens no lielākajiem brauciena ieguvumiem, bija iespēja uzdot visdažādākos jautājumus par izmantotajām biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas metodēm, tā labāk izprotot mērķus, veicamos sagatavošanās darbus un prognozējamos rezultātus. Arī somu eksperti atzina, ka, neskatoties uz ilggadēju pieredzi, viņi joprojām mācās, lai katrā teritorijā izmantotu pašas atbilstošākās metodes biotopa veiksmīgai saglabāšanai.
 
Kā atsevišķs ieguvums jāmin arī komunikācija ar vietējo iedzīvotāju pārstāvjiem – kopīgi izzinot un mācoties, uzdodot jautājumus un diskutējot, tika gūts daudz pilnvērtīgāks priekšstats par neskaidrībām un līdzšinējiem iebildumiem kā no iedzīvotāju, tā no apsaimniekošanas pasākumu organizētāju puses. Projekta FOR-REST komanda cer, ka šis bija kā viens no soļiem uz turpmāku konstruktīvu sadarbību un dialogu, organizējot dabas daudzveidības saglabāšanas pasākumus.
 
 
Fotogalerija







DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris